Krepšelis
0
Olu kultenis, steiks darba dienas vakarā vai pankūkas svētdienas rītā - ērta panna šajos brīžos ietaupa ne tikai laiku, bet arī liekus sarežģījumus. Tā vienmērīgi uzkarst, droši turas rokā, ļauj ēdienu apgriezt bez cīņas ar virsmu un pēc maltītes neprasa ilgu beršanu. Taču ērtums nav viens parametrs uz iepakojuma. To veido panna izmērs, svars, rokturis, materiāls, pārklājums un atbilstība jūsu plītij.
Ko ikdienā nozīmē ērta panna?
Panna var būt izgatavota no laba materiāla, bet nebūt piemērota jūsu gatavošanas paradumiem. Pārāk maza panna liks cept produktus vairākās kārtās, savukārt pārlieku liels un smags modelis būs neparocīgs, ja parasti gatavojat vienai vai divām personām. Ērta panna ir tā, kuru gribas paņemt rokā bieži, nevis atstāt skapī īpašiem gadījumiem.
Praktiskā lietošanā svarīgākās ir trīs lietas: kontrolējams svars, stabilitāte uz plīts un paredzama temperatūras uzvedība. Pannai nevajadzētu slīdēt pa virsmu vai šūpoties, bet rokturim - kļūt nepatīkami karstam parastā gatavošanas laikā. Labi līdzsvarots rokturis ir būtisks arī tad, ja bieži apmaisāt, kratāt vai pārceļat ēdienu no plīts uz darba virsmu.
Vēl viens ērtuma aspekts ir malas. Zemākas, slīpas malas atvieglo omletes, pankūku un filejas apgriešanu. Augstākas malas ir noderīgas mērcei, dārzeņiem, risoto vai saceptiem kartupeļiem, jo produkts paliek pannā arī aktīvi maisot. Tāpēc viena universāla forma der daudzām maltītēm, taču ne absolūti visām.
Sāciet ar plīts tipu
Pirms izvēlēties materiālu vai pārklājumu, pārbaudiet pannas piemērotību savai plītij. Indukcijas plītij nepieciešama panna ar magnētisku pamatni, kas spēj reaģēt uz indukcijas lauku. Ja mājās ir indukcija, izvēlieties pannas indukcijas plītīm ar taisnu un stabilu dibenu - tas palīdz nodrošināt vienmērīgu kontaktu ar virsmu un efektīvāku uzsilšanu.
Gāzes plītij būtiska ir konstrukcija, kas labi panes tiešu liesmu un ļauj kontrolēt karstumu. Uz elektriskās vai stikla keramikas plīts īpaši svarīgs ir līdzens dibens, jo deformēta panna uzkarst nevienmērīgi un var ilgāk reaģēt uz temperatūras maiņu.
Pannas diametram jāatbilst sildzonai. Uz mazas zonas novietota ļoti liela panna malās var palikt vēsāka, bet maza panna uz plašas zonas izmanto enerģiju neefektīvi. Indukcija bieži ir precīzāka, tomēr arī tur sildzonas un pannas izmēra saskaņa uzlabo rezultātu.
Kādu izmēru izvēlēties?
Ikdienas virtuvē visbiežāk noder 24 vai 28 cm panna. Aptuveni 24 cm diametrs ir ērts vienai līdz divām porcijām - piemēram, omletei, dārzeņu piedevai vai dažām kotletēm. Savukārt 28 cm panna dod vairāk vietas ģimenes vakariņām un produktiem, kurus jācep vienā kārtā, lai tie ceptos, nevis sautētos savā sulā.
Mazāka, ap 20 cm panna ir labs papildinājums ātrām brokastīm vai vienai porcijai. Tā uzsilst ātri un neaizņem daudz vietas, tomēr nav labākā vienīgā panna mājsaimniecībā. Lielāki modeļi ir vērtīgi trīs līdz četru cilvēku ģimenei, bet pirms pirkuma pārbaudiet, vai tie ērti ietilps jūsu izlietnē, trauku mazgājamajā mašīnā un virtuves skapī.
Pievērsiet uzmanību ne tikai norādītajam augšējam diametram, bet arī reālajam cepšanas laukuma izmēram. Dažām pannām plata mala nozīmē, ka plakanais dibens ir ievērojami mazāks. Ja regulāri gatavojat četras porcijas, tieši šis laukums noteiks, cik daudz produktu vienlaikus varēsiet apcept.
Nepiedegošs pārklājums vai nerūsējošais tērauds?
Pannas ar nepiedegošu pārklājumu ir īpaši ērtas olām, pankūkām, zivij, maigai vistas filejai un ēdieniem, kam vajag mazāk taukvielu. Pareizi uzkarsētā pannā produkti viegli atdalās no virsmas, un kopšana pēc gatavošanas ir vienkāršāka. Ikdienas steigā tas ir pārliecinošs ieguvums.
Tomēr nepiedegošajai virsmai nepieciešama uzmanīga lietošana. Nelietojiet asus metāla piederumus, nekarsējiet tukšu pannu ilgstoši uz maksimālas jaudas un nešokējiet sakarsušu trauku ar aukstu ūdeni. Šie ieradumi palīdz saglabāt pārklājumu funkcionālu ilgāk. Cepšanai parasti pietiek ar vidēju vai vidēji augstu temperatūru - maksimālais karstums ne vienmēr nozīmē labāku garozu.
Nerūsējošā tērauda panna ir piemērota tiem, kuri vēlas izteiksmīgāku apcepumu gaļai, sēnēm vai dārzeņiem un gatavo arī mērces, izmantojot pie pannas dibena palikušās garšas vielas. Tā nav nepiedegoša panna, tādēļ tai vajadzīgs pareizs uzkarsēšanas brīdis un nedaudz vairāk taukvielu. Pretī tā piedāvā izturīgu darba virsmu un lielāku brīvību gatavošanas tehnikās.
Ja mājās ir vieta divām pannām, praktiska kombinācija ir viena nepiedegoša ikdienas brokastīm un maigākiem produktiem, otra no nerūsējošā tērauda intensīvākai apcepšanai. Ja jāizvēlas tikai viena, izvēli nosaka biežāk gatavotie ēdieni un vēlme apgūt temperatūras kontroli.
Materiāls, biezums un svars
Alumīnijs uzkarst ātri un parasti ir vieglāks, tāpēc alumīnija panna ar kvalitatīvu nepiedegošu pārklājumu ir ērta biežai ikdienas lietošanai. Biezāks korpuss labāk izlīdzina karstumu un mazina risku, ka plānās vietās ēdiens apdegs, kamēr pārējā panna vēl nav pietiekami karsta.
Nerūsējošais tērauds ir izturīgs un vizuāli neitrāls materiāls, taču tā siltuma vadītspēja ir atkarīga no konstrukcijas. Kvalitatīvā pannā bieži tiek izmantots alumīnija slānis vai kapsulēts dibens, kas palīdz siltumu sadalīt vienmērīgāk. Šāda panna var būt smagāka, bet svaram jābūt līdzsvarotam: paceļot to aiz roktura, trauks nedrīkst šķist nedrošs vai vilkt plaukstu uz leju.
Smagāka panna nav automātiski labāka, un viegla panna nav automātiski mazāk kvalitatīva. Ja gatavojat lielākas porcijas un vēlaties stabilu karstumu, noderēs masīvāks modelis. Ja pannu ik dienu ceļat, mazgājat ar roku un glabājat augstākā plauktā, vieglāks variants bieži būs patīkamāks.
Roktura detaļas, kuras nevajag ignorēt
Rokturim jābūt pietiekami garam, lai roka neatrastos pārāk tuvu karstumam, un formai jāļauj to stingri satvert arī ar mitrām rokām. Metāla rokturis bieži ļauj pannu izmantot cepeškrāsnī, taču lietošanas laikā tas var sakarst. Pārklāts vai ergonomiski veidots rokturis ir ērts plīts virsmai, bet vienmēr pārbaudiet konkrētā modeļa maksimālo temperatūru cepeškrāsnī.
Noderīga ir arī cilpa roktura galā pakarināšanai, īpaši mazā virtuvē. Tā ir neliela detaļa, bet ikdienas kārtībā tā var izrādīties vērtīgāka par dekoratīvu dizainu.
Ērta panna sākas ar pareizu lietošanu
Arī laba panna var šķist neērta, ja to izmanto nepareizi. Vispirms uzsildiet to pakāpeniski, pēc tam pievienojiet taukvielas un produktus. Ja panna ir pārāk vēsa, ēdiens var pieķerties un izdalīt lieku šķidrumu. Ja tā ir pārāk karsta, eļļa dūmos, bet nepiedegošais pārklājums tiks pakļauts nevajadzīgai slodzei.
Nepārpildiet pannu. Starp produktu gabaliem atstāta vieta ļauj mitrumam iztvaikot un veidoties apceptai garoziņai. Ja jāgatavo liels daudzums, labāk cept divās reizēs vai izvēlēties lielāku diametru. Tā nav tikai pavāra tehnika - tā ir arī atšķirība starp apmierinošu vakariņu rezultātu un sajūtu, ka panna nestrādā kā vajag.
Mazgājiet pannu pēc tam, kad tā ir atdzisusi līdz drošai temperatūrai. Vairumā gadījumu nepiedegošai virsmai pietiek ar siltu ūdeni, maigu mazgāšanas līdzekli un mīkstu sūkli. Noturīgu piedegumu nevajag skrāpēt - iemērciet pannu uz dažām minūtēm, lai atliekas atmiekšķējas. Trauku mazgājamās mašīnas piemērotība jāvērtē pēc ražotāja norādēm, taču saudzīga mazgāšana ar rokām parasti palīdz ilgāk saglabāt gan pārklājumu, gan ārējo izskatu.
Kad viena panna vairs nav pietiekama?
Viena laba universāla panna spēj paveikt daudz, taču dažādiem uzdevumiem ir atšķirīgas prasības. Dziļāka panna ir ērtāka sautējumiem un ēdieniem ar mērci, grila panna veido raksturīgu apcepuma rakstu, bet wok tipa forma noder ātrai dārzeņu un nūdeļu gatavošanai. Izvēlieties papildpannu tikai tad, ja konkrēto gatavošanas veidu tiešām izmantojat regulāri.
BergHOFF pannu klāstā ir vērts salīdzināt ne tikai cenu un dizainu, bet arī diametru, dibena uzbūvi, pārklājuma tipu, saderību ar plīts virsmu un kopšanas nosacījumus. Tieši šīs detaļas noteiks, vai panna pēc pusgada joprojām būs jūsu pirmā izvēle.
Labs pirkums nav panna ar visvairāk funkcijām, bet tā, kas atbilst jūsu virtuvei un ēdieniem. Izvēlieties modeli, kuru bez piepūles lietosiet vairākas reizes nedēļā - tad ērtums būs jūtams katrā maltītē.
